Kultura

Biełaruski scenaryst Kanstancin Vierabjoŭ pamior va ŭzroście 53 hady

Z telebačańniem i kino jon byŭ źviazany z 1993 hoda, źniaŭšy mnostva prahram.

18 lutaha pamior Kanstancin Vierabjoŭ — scenaryst i kinapradziusar, člen Sajuza kiniematahrafistaŭ RB, akademik Jeŭrazijskaj akademii telebačańnia i radyjo (Rasija), paviedamlaje Sajuz kiniematahrafistaŭ Rasii.

Naradziŭsia Kanstancin Vierabjoŭ 18 vieraśnia 1970 hoda ŭ Kalinkavičach Homielskaj vobłaści. U 1991 hodzie skončyŭ Biełaruski ŭniviersitet kultury i Akademiju kiravańnia ŭ 2002 hodzie.

Z telebačańniem i kino jon byŭ źviazany z 1993 hoda. U jakaści aŭtara scenaryjaŭ, redaktara i pradziusara na biełaruskim i rasijskim telebačańni padrychtavaŭ da efiru zvyš 1000 televizijnych prahram roznaj tematyki. Aŭtarskaja prahrama «Videa-tajm» na praciahu 8 hadoŭ była adnoj z samych paśpiachovych i papularnych na Biełaruskim telebačańni. Byŭ pradziusaram i aŭtaram niekalkich dziasiatkaŭ dakumientalnych filmaŭ. Udzielničaŭ u stvareńni piaci efirnych biełaruskich telekanałaŭ i rasijskaha spadarožnikavaha kanała TRO.

Z kastryčnika 2007 hoda źjaŭlaŭsia pradziusaram teleradyjoviaščalnaj arhanizacyi Sajuznaj dziaržavy (pradstaŭnictva ŭ Minsku).

Za svaju karjeru jon vystupiŭ scenarystam mnostva televizijnych prahram, a taksama aŭtaram abo saaŭtaram scenaryja nastupnych karcin: «Duchoŭnaja vajna» (sieryjał, 2006), «Try talery» (2006, pieramožca Jeŭrazijskaha telekinaforumu), «Bresckaja krepaść» (2010, łaŭreat prestyžnych kinapremij: «Nika», «Załaty aroł» i «TEFI», pieramožca zvyš 30-ci mižnarodnych kinafiestyvalaŭ), «Krepaść» (mini-sieryjał, 2011), «Skraści Bielmando» (2012, łaŭreat Safijskaha mižnarodnaha kinafiestyvalu), «Spynienyja ŭspaminy» (2015, łaŭreat Nacyjanalnaj premii Azierbajdžana) i inš.

U liku samych prykmietnych rabot scenarysta — praca nad scenarom rasijska-biełaruskaha vajenna-histaryčnaha dramatyčnaha filma režysiora Alaksandra Kota «Bresckaja krepaść» (2010), jaki atrymaŭ mnostva naminacyj i ŭznaharod na mižnarodnych fiestyvalach, a taksama nastupnaj televizijnaj viersijaj filma — «Krepaść» (mini-sieryjał, 2011).

Z 2014 pa 2017 hod vioŭ scenarnuju majsterniu ŭ Maskoŭskim dziaržaŭnym instytucie kultury. U 2016 hodzie byŭ v.a. zahadčyka kafiedry kinamastactva.

Kamientary

Ciapier čytajuć

U pačatku vajny kavezešnicu Marynu Hrycuk vyvozili z-pad Kijeva na tanku. Ciapier jana viadzie mierapryjemstvy ŭ Rasii3

U pačatku vajny kavezešnicu Marynu Hrycuk vyvozili z-pad Kijeva na tanku. Ciapier jana viadzie mierapryjemstvy ŭ Rasii

Usie naviny →
Usie naviny

U Minsku pradajuć kvateru z šykoŭnym vidam na horad — z vannaha pakoja6

«Usio, što pa-biełarusku, — heta taksama forma pratestu». Razmova z aŭtaram filmu ab žniŭni 2020 Mišam Kozyravym

Načalnica turmy ŭ Anhlii zakruciła raman ź viaźniem-narkabosam i ciapier siadzie sama1

Azaronak: Nie chaču adčuvać siabie chutaraninam u vyšyvancy94

Pasolstva Rasii pierapisvajecca z pasolstvam Ukrainy praź Minsk1

Śpiecpasłańnik Trampa Styvien Uitkaf palacieŭ u Maskvu na sustreču z Pucinym3

Uzbrojeny biełarus napaŭ ź pistaletam na palicejskich u Rasii1

Aŭtaślesara ź Minska asudzili pa čatyroch palityčnych artykułach. Jamu pahražała da 6 hadoŭ kałonii3

30 hod tamu deputaty apazicyi haładoŭkaj sprabavali spynić aŭtarytaryzm Łukašenki14

bolš čytanych navin
bolš łajkanych navin

U pačatku vajny kavezešnicu Marynu Hrycuk vyvozili z-pad Kijeva na tanku. Ciapier jana viadzie mierapryjemstvy ŭ Rasii3

U pačatku vajny kavezešnicu Marynu Hrycuk vyvozili z-pad Kijeva na tanku. Ciapier jana viadzie mierapryjemstvy ŭ Rasii

Hałoŭnaje
Usie naviny →

Zaŭvaha:

 

 

 

 

Zakryć Paviedamić